- Izstāde: Vācijas atkalapvienošanās
- Berlīnes mūra celtniecība
Berlīnes mūri, kas kļūst par Eiropas sašķeltības simbolu, 1961. gada augustā uzceļ VDR, lai apturētu Austrumberlīnes iedzīvotāju aizplūšanu uz Rietumiem. “Kauna mūrim”, kā to tolaik dēvē Rietumos, ir stingri jānodala abas pilsētas daļas. Šis mūris, kas top kā militārs objekts un ir aprīkots ar novērošanas torņiem, prožektoriem un apvīts ar dzeloņstieplēm, iemieso Rietumu un Padomju Savienības nespēju atrisināt Berlīnes jautājumu un pielikt punktu Otrajam pasaules karam ar miera līgumu. Drīz seko Eiropas Parlamentārās asamblejas reakcija.
- gada 10. un 11. oktobrī tiekas Asamblejas Politikas lietu komiteja. Par tikšanās vietu simboliski izvēlēta Rietumberlīne. Kaut arī deputāti nespēj nekādā tiešā veidā iejaukties un apturēt mūra celtniecību, viņi ar šo soli vēlas apliecināt Eiropas Kopienas solidaritāti ar Berlīnes iedzīvotājiem. Priekšsēdētājs Hanss Fūrlers (Hans Furler) uzstājas ar deklarāciju par situāciju Berlīnē, kuru viņš nodēvē par “brīvās Eiropas simbolu”. Nedēļu vēlāk plenārsēdē Asambleja sarīko publiskas debates par Berlīnes jautājumu. Visi debašu dalībnieki vienprātīgi iebilst pret mūra celtniecību un nosoda Austrumvācijas režīma uzbrukumus brīvībai.
Eiropas Parlamentārās asamblejas paustajam nosodījumam par Austrumberlīnē notiekošo pievienojas arī šajās debatēs klātesošais Eiropas Ekonomikas kopienas Komisijas priekšsēdētājs Valters Halšteins (Walter Hallstein).