Izstāde
Kopš Saharova balvas izveides pirms 30 gadiem tā piešķirta dažādiem pasaules cilvēktiesību aktīvistiem un aktīvistu grupām, kas nenogurdināmi darbojas, lai nodrošinātu taisnīgumu un līdztiesību savā valstī. Eiropas Parlamentam ilgi nebija faktisku pilnvaru rīkoties ārpolitikas jomā, tāpēc Saharova balva Parlamentam bija iespēja apliecināt apņemšanos aizstāvēt pamattiesības visā pasaulē, un kopš tā laika tas pie katras izdevības šādu iespēju ir izmantojis. Laureāti nāk no dažādām kultūrām un reģioniem, turklāt balva ir pulcējusi visdažādākos aktīvistus. Eiropas Parlaments balvu par izcilu darbu ir piešķīris minoritāšu pārstāvjiem, pretterorisma grupai, aktīvistam, kurš iestājās pret spīdzināšanu, karikatūristam, personām, kuras ilgstoši ieslodzītas savas pārliecības dēļ, kinorežisoram, ANO kā vienotai organizācijai un pat bērnam, kurš cīnās par tiesībām uz izglītību.
Godinot šādus cilvēkus un organizācijas, balva ir apliecinājums tādu Eiropas Parlamenta vērtību atbalstam kā vārda brīvība, minoritāšu tiesības, starptautisko tiesību ievērošana, kā arī demokrātijas un tiesiskuma izveide. Daudzi laureāti vairākus gadus jau ir aizvadījuši un vēl turpina aizvadīt ieslodzījumā. Daži, aizstāvot šīs vērtības, ir pat ziedojuši savu dzīvību. Būtiski atzīmēt, ka daži Saharova balvas laureāti vēlāk saņēmuši arī Nobela Miera prēmiju. Visus Saharova balvas laureātus vieno kopīga iezīme — viņi skaidri saprot, cik svarīgi ir veicināt cilvēktiesības un pamatbrīvības, un viņi ir gatavi ziedot dzīvību, lai sasniegtu šo grūto mērķi.
- gada decembrī esplanādē Solidarność 1980 pie Eiropas Parlamenta ēkas Briselē tika atklāta Saharova Brīvības aleja. Aleju veido 43 keramikas plāksnes hronoloģiskā secībā. Uz tām ir īss apraksts par visiem Saharova balvas laureātiem kopš 1988. gada līdz mūsdienām. Šīs plāksnes Parlamenta darbiniekiem ik dienas atgādina, cik svarīgas ir mūsu individuālās tiesības un cik svarīgi ir par tām cīnīties.
Saharova balva, Eiropas Parlaments un cilvēktiesības visā pasaulē (audio)
Līdztekus Saharova balvai Eiropas Parlaments turpina atbalstīt un īstenot savas vērtības arī citos veidos. Parlamenta deputāti regulāri pauž viedokli par cilvēktiesību problēmām valstīs ārpus ES, tāpēc plenārsesijās tiek ierosinātas rezolūcijas par šo tematu. Tā kā cilvēktiesības ir universālas, Eiropas Parlaments uz to pārkāpumiem reaģē vienlīdz dedzīgi neatkarīgi no tā, vai tie notiek 8000 kilometrus tālajā Mjanmā/Birmā vai ES kaimiņvalstī Baltkrievijā. Eiropas Parlaments regulāri pieņem svarīgas rezolūcijas, kurās uzsvērti būtiski humanitārie jautājumi. Parlamenta deputāti cenšas aizstāvēt demokrātiskās sistēmas visā pasaulē. To viņi īsteno, dodoties uz citām valstīm novērot vēlēšanas, uzņemoties vidutāju lomu konfliktu risināšanā un sniedzot atbalstu jaunizveidotiem valstu parlamentiem. Viens no piemēriem ir Peru parlamenta vēlēšanas, kuras norisinājās 2020. gada janvārī un kurās Eiropas Parlaments piedalījās kā novērotājs. Eiropas Parlamentam ir skaidrs, ka cilvēktiesības sniedzas pāri ES robežām, un tas pie katras izdevības cenšas šo pārliecību īstenot.